Ai bagāta Jāņa diena, Atved man arājiņu; Ja ved jaunu, tad ved skaistu, Ja ved vecu, tad bagātu!
Ai bagāta Jāņu diena, Kā mēs tevi vadīsim? Kalpi kliedza piedzēruši, Zirgi zviedza neēduši.
Ai Jānīša vakariņš, Ozuliņa tērētājs! Grib dārziņi, tīrumiņi, Grib meitiņas vainaciņu.
Ai Jānīti, ai Jānīti, Ko tu laba mums atnesi? Puišiem tukšas alus kannas, Meitām ziedu vainadziņus.
Ai, Jāniša vakariņš, Ozuliņa tērētajs! Grib dārziņi, tīrumiņi, Grib meitiņas vainaciņu.
Ai, lepnais tēva dēls, No kurienes tu iznāci? Man notrūka brunču poga, Uz tevim skatoties.
Aizzamirsa, aizzamirsa Jāņa diena neturēta! Siesim sieru palagā, Turēsim Jāņa dienu.
Alu alu, Jāņa tēvs! Tavus miežus izravēju; Ja nedosi alus dzert, Ar puišiem izviļāšu.
Alu, alu, alus puisi! Kur palika alus puisis? Alus puisis pagrabā Ar meitām biksas maina!
Aplīgoju rudzu lauku, Kādiem ziediem rudzi zied: Pelekiemi ziediņiem. Aplīgoju kviešu lauku, Kādiem ziediem kvieši zied: Dzelteniemi ziediņiem. Aplīgoju miežu lauku, Kādiem ziediem mieži zied: Dzelteniemi ziediņiem. Aplīgoju auzu lauku, Kādiem ziediem auzas zied: Baltiem ziediem auzas zied. Aplīgoju zirņu lauku, Kādiem ziediem zirņi zied: Raibiem ziediem zirņi zied. Aplīgoju linu lauku, Kādiem ziediem lini zied: Ziliem ziediem lini zied.
Atcel vārtus, Jāņa māte, Nu nes zāles Jāņa bērni! Jāņa bērni nokusuši, Jāņa zāles lasīdami.
Auniet, puiši, meitas, kājas, Rītā būs Jāņu diena, Tad iesim līgodami, Jāņu bērnus meklēdami.
Bagāta bagāta Tā Jāņu māte: Pilni pirksti zelta riņķu, Pilnas kules zelta naudas'; Kur stāvēja, tur mirdzēja, Kur staigāja, tur skanēja.
Bagātam Jāņa tēvam Treji vārti appuškoti: Pa vieniemi gani dzina, Pa otriemi pieguļnieki, Pa trešiem Jāņa bērni Jāņa dziesmas skandināja.
Bagāts bija šo Jānītis, Ar trīs zelta kulītēm; Mūsējais bagātāks, Ar piecām kulītēm.
Brauc, Jānīt, nu no Rīgas, Nu mēs tevi sagaidām: Savus vārtus puškojam Ar ozola lapiņām.
Brēkdams gailis laktā lēca, Nu būs miežu vasariņa; Nu dzers alu Jāņu bērni, Snīpus krūzā mērcēdami.
Ciema puiši piedzēruši, Sagūluši grāvmalā; Mūsu meitas gaŗām gāja, Virsū svieda Jāņu zāles.
Dar', bāliņ, miežu alu, Dod Jāņam padzerties! Šogad mieži trekni auga, Alus rūga putodams.
Devu, devu Jānīšam, Ko es biju solījusi: Cepli maizes, mucu alus, Nobarotu sivēniņu.
Dieviņš gāja pa celiņu
Pašā Jāņu vakarā.
Balti svārki mugurā,
Zelta niedra rociņā.Dievkociņi, biškrēsliņi Jaunu meitu Jāņu zāles; Puišiem oši, puišiem kļavi, Puišiem zaļi ozoliņi.
Dievs dod mūsu Jāņa mātei Labu vien piedzīvot: Piecas cūkas , sešus kuiļus, Septiņsimti suvēniņu.
Dievs dod mūsu Jāņa tēvam Labu laimi dzīvojot, Ar kājiņu pabīdīt Naudas lādi pagultē.
Dievs dod mūsu kundziņam
Simtu gadu nodzīvot,
Dievs dod zeltu, sudrabiņu
Ar kājiņu rušināt.Dod, Dieviņi, tam tēvam Nezināmu veselību, Kas man deva šodieniņu Tikai līksmi padzīvot!
Ei Jānīti, Pēterīti, Ka nāciet vienu vietu! Kad bij man sieru siet, Kad uzlūgt Jāņa bērnus?
Ejam, puiši, ejam, meitas, Uz Daugavu palīgot, Izviļam zelta galdu Sudrabiņa krāģišiem. Tur sēdēja saules meita, Zelta kroni rakstīdama.
Es aizgāju Jāņa nakti Sev draudziņu lūkoties. Ko Jāņos nidabūju, To dabūju Pēteŗos: Dabūj' zirgu, dabūj' sedlus, Dabūj' puisi jājējiņu.
Es iespraudu ozoliņu Pagalmiņa viducī; Jānits kāra cepurīti, Es pakāru vaiņadziņu.
Es Jānīti dancot vedu Pašā Jāņu vakarā; Jāņišam bij santa bikses, Man sidraba lindraciņi; No Jānīša santi put, No maniem sidrabiņš.
Es jums saku, Jāņa bērni, Metat kokus no celiņa, Jās Dieviņš, brauks Laimīte, Kritīs Laimes kumeliņš.
Es jums saku, jaunas meitas, Jāņa nakti negulat: Kas gulēs Jāņa nakti, Mūžam vīra nedabūs. Es negulu Jāņa nakti, Es būš brūte šoruden.
Es jums saku, jauni puiši, Nenākat šo naksniņu: Jānis sēd kalniņā, Pātedziņa rociņā.
Es nopinu raibu kroni Pašā Jāņa vakarā; To es došu Jāņa mātei, Lai aug raibi telēniņi.
Es nopinu vainadziņu Pašā ziedu laiciņā; Pašā ziedu laiciņā, Pašā Jāņu vakarā.
Es nopinu vaiņadziņu Visadām lapiņām, Ziedej' mans vaiņadziņš Visadiem ziediņiem.
Es nopinu vaiņadziņu Visādām lapiņām; Ziedēj' mans vaiņadziņš Visādiem ziediņiem.
Es noviju vainadziņu No visām puķītēm; Es uzliku vainadziņu Pašā Jāņu vakarā, Jānīts manim roku sniedza Pašā Jāņu vakarā.
Es noviju vainadziņu Savam labam arājam; Tas uzlika galviņā Pašā Jāņu vakarā.
Es pārsviedu zelta zirni Par sudraba ozoliņu, Lai tas krita skanēdams Uz Jānīša cepurīti.
Es redzēju Jāņa rītu, Kur saulīte medīt gāja: Divi zelta kucentiņi Apzeltītu irbi dzina.
Es sasēju lielu sieru, Jāņu dienas gaidīdama; Jāņu dienu izdalīju Pa maziemi gabaliem.
Es svinēju Jāņa dienu, Man Jānīts bāleniņš; Ja būs man Dievs vēlējis, Būs Jānītis arājiņš.
Es tev lūdzu, Jāņa māte, Atver man vaŗa vārtus, Atver man vaŗa vārtus Līdz pašami ziemeļam!
Es uzliku Jānīšam Zaļ' ozola vaiņaciņu: Lai Dievs dod Jānīšam Labas bites ozolā.
Iemetam Jāņu zāles Jauna puiša gultiņā. Dievs dod tam citu gadu Otru jaunu gulētāju!
Iesim iekšā apraudzīt,
Vai būs silta istabiņa:
Jāņu bērni nosaluši,
Visu nakti līgojot.Iesim, meitas, skatīties, Kādi ziedi rudziem zied. Rudziem zied zelta ziedi Sudrabiņa pakariem.
Īsa īsa Jāņa nakts, Te satimsa, te izausa; Nepaspēju bāliņam Jaunas sievas salīgot.
Īsa, īsa Jāņu nakts Par visām naksniņām: Te satumsa, te izausa Pie Jānīša uguntiņas.
Īsa, īsa Jāņu nakts, Pār visāmi naksniņāmi, Te satumsa, te uzausa, Pie Jānīša uguntiņas.
Izstaigāju grāvju grāvjus, Buldurjāņa meklēdama; Nu atradu buldurjāni Pašā dārza maliņāi.
Jāņa bērni danci veda Apkārt kuplu ozoliņu Es tev lūdzu, Jāņa māte, Ieved danci istabā!
Jāņa bērni sanākuši, Man vēl alus kocenē. Jāj, Jānīti, apkārt kalnu, Līdz izkāsu alutiņu!
Jāņa bērni satecēja Zaļas birzes maliņā. Te uguņi, tur uguņi, Jāņa taure atskanēja.
Jāņa diena, Jāņa diena, Kā mēs tevi sagaidām? Pinam kroņus, cērtam zarus, Puškojam laidarīnus; Sienam sierus, cepam maizi, Darām saldu alutīnu.
Jāņa māte sieru sēja Deviņiem stūrišiem; Šim stūritis, tam stūritis, Man pašai viducitis, Man pašai viducitis Par akmeņa cēlumiņu.
Jāņa mātes zīda kleite, līgo līgo! Lādītē salocīta, līgo! Kad atnāca Jāņu diena, līgo līgo! Tad vilkās mugurā, līgo! Kad pagāja Jāņu diena, līgo līgo! Lādītē salocīja, līgo!
Jāņa nakti muca dega Augsta kalna galiņā; Ciema puiši sanākuši Jāņa nakti priecāties.
Jānīc sēd ozolā, Zelta kokles rociņā. Nāc, Jānīti, sētiņā Pašā Jāņu vakarā!
Jāņiem kroņus Rīgā vedu Ar deviņi melni zirgi, Pretim nāca Rīgas kungi, Siekiem naudu mērodami.
Jānīšam divi staļļi Pārdodamu kumeliņu. Pirciet, mani bāleliņi, Jel ar vienu ceļa zirgu!
Jānītim klaipu cepu Triju rītu malumiņu, Ne deviņi nevarēja Smaga klaipa kustināt.
Jānīts brauca visu gadu, Pārbrauc Jāņa vakarā; Meitas taisa Jāņam guļu No liepiņu lapiņām.
Jānits danci dancināja Liela meža maliņā; Sien, māmiņa, man jostiņu, Lai es teku palīgā.
Jānīts danci dancināja Liela meža maliņā. Sien, māmiņa, man jostiņu, Lai es teku palīgā!
Jānits jāja rudzu lauku Ar pelēku mētelīti, Lai zied mana rudzu druva Pelēkiem ziediņiem.
Jānits pūta vaŗa tauri Vārtu staba galiņā, Lai sanāca Jāņa bērni No maliņu maliņām.
Jānits savu kumeliņu Iejāj bišu dārziņā Medainām kājiņām, Vaskainiem iemauktiem.
Jānīts sēda ozolā, Vaska sveces rociņā; Tās dedzina Jāņa nakti, Lai redz ceļu Jāņa bērni.
Jānīts stāda ozoliņu Pašā sētas pagalmā, Lai tas augtu, lai zaļotu Līdz citiem Jānišiem.
Jāņu nakti līgot gāju, Arājiņu lūkoties; Nolūkoju arājiņu Pašā Jāņu vakarā.
Jāņu nakti muca dega, Augsta kalna galiņā, Jāņu bērni sanākuši, Jāņu nakti priecāties.
Jāņu nakti, meitiņ, sargi Savu puķu vainadziņu! Nakts ir silta, galva karsta, Novīst puķu vainadziņš.
Jāņu rītā zelta rasa, Tad saulīte rotājas: Brīžiem zila, brīžiem zaļa, Brīžiem saulīte atspīdēja.
Jāņu tēvs, Jāņu tēvs, Dod saldanu alutiņu! Ja nedosi alutiņa, Iešu, miežus izviļāšu.
Jauka bija Jāņu diena Par visām dieniņām: Līgo saule, līgo bite, Līgo visa radībiņa.
Jaunas meitas, ko gaidāt? Puškojati klētes jumtu! Tā Dieviņis jūs puškos Ar slaikiem brūtgāniem.
Kalnā kāpu gavilēt, Lai balsiņis tāļu skan, Lai dzirdēja Jāņu māte, Kur dziedāja Jāņu bērni.
Kas apjoza zelta jostu Apkārt manu rudzu lauku? Mīļa Māra apjozuse, Jāņu nakti staigājot.
Kas apvilka zelta stīgu Gar Jāniša istabiņu? Jāņa bērni apvilkuši, Jāņa nakti līgojot.
Kas redzēja Jāņu nakti Papardīti uzziedam, Tas līgoja cauru gadu Kā Jānīts vakarā.
Kas spīdēja kas vizēja Jāņa mātes pagultē? Jāņa mātes zelta kurpes, Tās spīdēja, tās vizēja.
Kas tur kūra uguntiņu Viņā lauka galiņā? Tur sakūra Jāņu Jāņu bērni, Jāņa dēlu gaidīdami.
Kas tur spīd, kas tur mirdz Jāņa galda galiņā? Jāņa mātes lieli sieri, Tie tur spīd, tie tur mirdz.
Klausies, Jānīti, Kur tevi daudzina Pa ežu ežām, Pa ceļu ceļiem.
Ko tie ēda, ko tie dzēra, Vai Jānīti daudzināja? Kaņ'pes ēda sņiku šņaku, Pupas strēba šļipu šļepu.
Kopā kopā, Kaimiņu meitas! Iesim Jānīti Padaudzināt.
Kur mēs Jāņa bērni Noleksim? Pie tētiņa alus dzert, Pie māmiņas raušu ēst.
Laba laba Jāņa māte, Gārdus raušus izcepusi: Kviešu milti pa apakšu, Krējumiņis pa virsiņu.
Laba laba Jāņa māte, Tā man' labi pamieloja: Deva ēsti, deva dzerti, Deva siera gabaliņu.
Laba laba Jāņa māte, Vēl labāks Jāņa tēvs: Jāņa māte sieru deva, Jāņa tēvs alutiņu.
Labvakar, Jāņa tēvs, Dosi man alus dzert? Ja nedosi alus dzert, Noviļašu miežu lauku, Noviļašu miežu lauku, Nošķinišu apinišus.
Labvakar, Jāņu tēvs, Sedlo savu sirmu zirgu, Apjāj rudzus, apjāj miežus, Apjāj visus tīrumiņus, Lai aug rudzi, lai aug mieži, Lai aug visa labībiņa.
Labvakar, Jāņu tēvs, Sedlo savu sirmu zirgu; Apjāj rudzus, apjāj miežus, Apjāj visus tīrumiņus, Lai aug rudzi, lai aug mieži, Lai aug visa labībiņa!
Labvakar(i), Jāņa māte, Saņem savus Jāņa bērnus, Jāņa bērni samirkuši, Jāņa zāles lasīdami.
Labvakari, Jāņa māte, Vai gaidīji Jāņa bērnus? Vai tev sieri, vai tev rauši, Vai tev alus pagrabā?
Labvakaru, rudzu lauki, Kā Dieviņis tev līdzēja? Kā Dieviņis tev līdzēja Pelek's ziedus noziedēt? Labvakaru, miežu lauki, Kā Dieviņis tev līdzēja? Kā Dieviņis tev līdzēja Dzelt'nus ziedus noziedēt? Labvakaru, linu lauki, Kā Dieviņis tev līdzēja? Kā Dieviņis tev līdzēja Zilus ziedus noziedēt? Labvakaru, zirņu lauki, Kā Dieviņis tev līdzēja? Kā Dieviņis tev līdzēja Sark'nus ziedus noziedēt? Labvakaru, rāciņ' lauki, Kā Dieviņis tev līdzēja? Kā Dieviņis tev līdzēja Baltus ziedus noziedēt?
Lietiņš lija Jāņa nakti, Lietiņš Jāņa vakarā, Nomirkuši Jāņa bērni, Jāņa zāles lasīdami.
Līgo saule, līgo bite Pa lielo tīrumiņu, Saule sienu kaltēdama, Bite ziedus lasīdama.
Līgodama vien atnāca Tā līksmā Jāņu diena Pār siliem, pār mežiem, Pār miezīšu tīrumiem.
Līgodama vien atnāca Tā līksmā Jāņu diena: Pār siliem, pār mežiem Ienāk manā sētiņā.
Līgodama vien staigāju Šo gaŗo vasariņu, Būs visiem pieminēt Manu skaistu līgojumu.
Līgojam divi vien, Līdz trešo dabūsim; Bridīsim pār upīti, Tur trešo dabūsim, Vai būs polis, vai būs leitis, Vai dižens tēva dēls.
Līgojam, līgojam, Neguļam, neguļam, Redzēsam, redzēsam, Kur saulīte rotājās!
Līgojati, līgojati, Nav vairs tāļu Jāņa diena: Šī dieniņa, Parīt pati Jāņa diena.
Līgojieti Jāņa nakti, Lai aug mūsu kāpostiņi, Lai aug mūsu kāpostiņi Kā Jāniša cepurite.
Līgot kāpu ozolā Daugaviņas maliņā, Bij bitīte līgotāja, Bij deviņi bāleliņi, Es desmita brāļu māsa Sīdrabā sēdētāja, Pati sēdu sidrabā, Vaiņags zelta vizuļos.
Līgot man kā bitei Šādu gaŗu vasariņu; Līgodama ielīgoju Bandenieka klētiņā.
Linitimi zili ziedi, Misiņoti kukuriņi; Auziņāmi kuplas vārpas, Lielas auga garumā.
Man atnāca Jāņa diena Nezināma, negaidāma, Ne krekliņis man velēts, Ne snātnite balināta.
Man atnāca Jāņa diena Nezināma, negaidāma; Ne man bija rozes sētas, Ne vēl vīti vainadziņi; Nu vēl gāju rožu sēt, Nu vēl viju vainadziņus.
Man atnāca Jāņu diena Nezināma, nemanāma, Ne man bija kroņi vīti, Ne skotele balināta.
Man izkrita zelta sakta, Jāņa nakti līgojot; Jauni puiši, pacēluši, Pabučojši atdodiet!
Mīļi lūdzu Laimes mātes: Dod man Jāni arājiņu! Jānim vērši, Jānim govis, Jānim bēri kumeliņi; Kad atnāca Jāņa diena, Visi Jāni daudzināja.
Nāc, Jāniti, dod rociņu, Ko es tev dāvināšu: Es nopinu puķu kroni Tavā vārda dieniņā.
Nāciet šurp, Jāņa bērni, Gaŗām vis neejiet: Es jums došu, kas man būs, Alu dzert, sieru ēst.
Nākat droši, Jāņa bērni, Nenākati bīdamies: Jau vakari, aizvakari Gaidīj' mana māmuliņa.
Nākat šurpu, Jāņa bērni, Nākat lieli, nākat mazi! Lieliem došu alu dzerti, Maziem siera gabaliņu.
Nākat šurpu, Jāņa bērni, Nenākat bīdamies! Te dzied pate Jāņa māte, Alus kanna rociņā.
Negulu, negulu Jānīša nakti, Lai mani rudzīši Vilnī nekrīt. Negulu, negulu Jāņīša nakti, Lai mani pūrīši Vilnī nekrīt. Negulu, negulu Jānīša nakti, Lai mani miežiņi Vilnī nekrīt. Negulu, negulu Jānīša nakti, Lai manas auziņas Vilnī nekrīt. Negulu, negulu Jānīša nakti, Lai mani zirniņi Vilnī nekrīt. Negulu, negulu Jānīša nakti, Lai mani liniņi Vilnī nekrīt.
Ņem, Jāniti, bēru zirgu, Apjāj manu rudzu lauku, Izmin smilgas, izmin lāčus, Lai aug mani tīri rudzi. Ņem, Jāniti, dulu zirgu, Apjāj manu miežu lauku, Izmin smilgas, izmin gušņas, Lai aug mani tīri mieži. Ņem, Jāniti, dzelten' zirgu, Apjāj manu auzu lauku, Izmin smilgas, izmin puķes, Lai aug mani tīras auzas. Ņem, Jāniti, seķa zirgu, Apjāj manu zirņu lauku, Izmin smilgas, izmin gušņas, Lai aug mani tīri zirņi, Lai aug mani tīri zirņi Zarotàma pākstitèma. Ņem, Jāniti, zilu zirgu, Apjāj manu linu lauku, Izmin gaurus, izmin akļus, Lai aug mani tīri lini.
Nu ēdām, nu dzērām, Nu laimīte jāvēlē: Lai Dievs dod divas vārpas Viena salma galiņā!
Ozols nāca pa Daugavu Ar visām bitītēm; Dievs dod mūsu Jānīšam Simtu bišu kozuliņu!
Paldies saku Jānišam Par ēdumu, par dzērumu. Nu ar Dievu, Jāņu māte, Līdz citam Jānišam.
Papardīte izziedēja Pašā Jāņu naksniņā; No tālienes puiši nāca Papardītes lūkoties.
Papardīte, lēdzirknīte, Tā ir lielā Jāņa zāle.
Piecus gadus ganos gāju, Katru gadu kažociņš; Nu atnāca Jāņa vakars, Visi pieci mugurā.
Pļavas dziesmu nodziedāju, Par pļaviņu pāriedama; Man piebira pilnas kurpes Zilu ziedu, zelta rasas.
Plūc, māsiņa, ko plūkdama, Saplūc raibus puķu pušķus, Zilus, baltus, iedzeltenus, Kas Jāņos uzziedēja!
Puiši puiši, Jāņa diena, Jāsim meitu raudzīties! Kuŗš tālāku aizjāsim, Tas skaistākas dabūsim.
Rozēm kaisu istabiņu, Jāņa bērnu gaidīdama; Kad aizgāja Jāņa bērni, Slauku rozes pagaldē.
Santenītes, magonītes Jaunu meitu Jāņa zāles; Asi dadži, sīkas nātres Jaunu zēnu Jāņa zāles; Papardītes, vībotnītes Vecu ļaužu Jāņa zāles.
Saule brida rudzu lauku Pelēkiem lindrakiem. Pacel, saule, lindraciņus, Lai ziediņi nenobira.
Skotelītes balināju, Jāņu dienas gaidīdama; Kad atnāca Jāņa diena, Kā gulbītis plevināju.
Uguns puisis Jāņu nakti, Kurin' gaišu uguntiņu! Došu tevim raibus cimdus, Norakstītu nēzdodziņu.
Vai, baltais āboliņš, Neaudz ceļa maliņā, Ies garam Jāņa bērni, Tie jau tevi izplūkās.
Vai, vai, Jānīti, Tavu asu rīku! No zirga lēkdams, Nodūra sivēnu.
Veriet vaļā logus, duris, Laidiet Jāni istabā!
Viena pate Jāņu zāle Brīžam liela, brīžam maza: Siltumā izstiepās, Aukstumā sarāvās.
Viena pati Jāņu zāle Deviņiem žuburiem; Devītā žuburā Zelta poga galiņā.
Viju Jāņa vakarā Dārza puķu vainaciņu No rozēm, magonēm, Vaskajām kleņgerēm.
Visa bija Jāņa zāle, Ko rauj Jāņa vakarā; Papardīte, tā nebija Tai ziediņi neziedēja.
Visa laba Jāņa zāle, Ko rauj Jāņa vakarā: Vībotnīte, papardīte, Sarkanajis āboliņš.
Visas bija Jāņa zāles, Ko plūc Jāņu vakarā; Visi bija Jāņa bērni, Kas atnāca līgodami.
Visas labas tās zālītes Līgo dienas vakarā Vēl labākas tās vālītes Kas meitiņai rociņā
Visas puķes noziedēja, Papardīte vien nezied; Tā ziedēja Jāņa nakti, Zelta miglu miglodama.
Visas puķes noziedējšas, Papardīte neziedējse; Tā ziedēja Jāņa nakti Sudrabiņa ziediņiem.
Visu gadu dziesmas krāju, Jāņu dienas gaidīdama; Nu atnāca Jāņu diena, Nu dziesmiņas jāizdzied.
Visu gadu Jānis jāja, Atjāj Jāņu vakariņu, Atjāj Jāņa vakariņu Ābulaiņu kumeliņu.
Visu gadu naudu krāju,
Jāņa dienas gaidīdams;
Nu atnāca Jāņa diena,
Nu naudiņa jātērē;
Nu naudiņa jātērē,
Nav ne plikas kapeiciņas.
Tautasdziesmu autors - Tauta.
Priecīgus Līgo svētkus!
© 2010 BH